Asinszāle dziedināšanas mērķiem tiek izmantota jau vairāk kā 2400 gadu. Dzimtas bioloģiskais nosaukums “hypericum” cēlies no grieķu valodas vārdiem hyper - virs un eikon - ikona, attēls, bilde un saistīts ar seno tradīciju Sv. Jāņa Kristītāja dienā, t.i., 24. jūnijā, kad tiek svinēti arī vasaras saulgrieži, pakārt ziedošos augus mājās virs kāda attēla, lai aizdzītu prom ļaunumu un ļaunos garus. No šīs paražas arī cēlies auga angliskais nosaukums —“St. John Wort” jeb “Svētā Jāņa ārstniecības zāle“.Asinszāli pielietoja, lai uzlabotu kuņģa, zarnu un visu gremošanas orgānu darbību, novērstu žultsakmeņu veidošanos un žults aizturi žultspūslī, uzlabotu asinsriti. Senatnē augam piedēvēja savelkošas, antiseptiskas, sāpes remdinošas īpašības. Nesenākā pagātnē asinszāle arvien vairāk kļuvusi pazīstama kā līdzeklis pret depresiju. It īpaši ieteicams lietot, kad ilgstoši ir apmācies un lietains laiks bez saules. Asinszāles preparāti paaugstina jutību pret saules gaismu, tos nav ieteicams ilgstoši lietot saulainā, karstā laikā.
*asinsrites sistēmas uzlabošanai un ar asinsriti saistītu slimību, piem., anēmijas ārstēšanai
*spēcīgas antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības
*dažādu mutes dobuma gļotādas iekaisumu ārstēšanai