Ehinācijaa sakne

Ehinācija 

Ziemeļamerikas indiāņi ehinācijas senatnē izmantoja pret klepu, kuņģa sāpēm, galvassāpēm, brūču dezinficēšanai. Uzskatīja, ka augam ir antiseptiska, imunitātes stiprinoša iedarbība. Ehinācija satur polisaharīdus, ēterisko eļļu, seskviterpēnus, kariofilēnu, dažādas minerālvielas, olbaltumvielas, taukskābes un vitamīnus. Šis augs stimulē imūno šūnu skaitu un aktivitāti, arī to šūnu, kas cīnās pret audzējiem. Lietojot ehinācijas līdzekļus tiek paātrināti visi dzīšanas procesi organismā, jo tiek veicināta jaunu normālu šūnu augšana. Tāpat ehinācijai piemīt vāja antibakteriāla, pretvīrusu un pretsēnīšu darbība, kā arī tā samazina iekaisuma procesus locītavās. Tā palīdz aizsargāties pret elpceļu, urīnceļu infekcijām, gripu un pat herpes vīrusiem. Ehinācija labvēlīgi iedarbojas saindēšanas gadījumā, izvada no organisma indes un toksīnus. Ehināciju lieto pie: brūču infekcijām, apdegumiem, furunkulozes, sastrutojumiem, gangrēnas, limfadenīta, ādas sēnīšu slimībām, priekšdziedzera un nieru slimībām, psoriāzes, pinnēm, aizdegunes iekaisuma procesiem, ausu, gremošanas, sirds asinsvadu sistēmas slimībām. Ehinācijas tēju ieteicams dzert vīrusu un saslimšanu laikā, jo tā paaugstina organisma aizsargspējas, līdz ar to vīrusu šūnām ir grūtāk pavairoties. To iesaka lietot jau pirmajās stundās, kad jūt pirmās saaukstēšanās pazīmes. Tas palīdzēs ātrāk atveseļoties. Ir pierādīts, ka lietojot ehinācijas preparātus ilgstoši, tie zaudē savu efektivitāti. Maksimālais to lietošanas laiks ir 6-8 nedēļas, pēc tam lietošanu ir jāpārtrauc un to var atsākt pēc vairāku mēnešu pārtraukuma, ja tas ir nepieciešams. Cilvēki, kas lieto ehināciju, slimo daudz retāk. Ja arī slimo, tad daudz vieglākā slimības formā.